Akordeona klase darbojas no 1955.gada un to beiguši 142 audzēkņi. 2014./2015.mācību gadā nodaļā mācās 7 audzēkņi.
Kaut arī skaitliski neliela, skolā tā vienmēr ir jūtama: audzēkņi bieži muzicē dažādos pasākumos, rādot solistu sniegumu, gan ansambļu spēles māku. Nereti ceļš aizved ārpus Talsiem – uz Ventspili, Rīgu, Limbažiem vai Madlienu, kur audzēkņi ar ļoti labiem rezultātiem piedalījušies konkursos un draudzības koncertos. Tradicionāli ir Akordeonu klases audzēkņu Ziemassvētku koncerti vecākiem un radošie vakari, kuros audzēkņi izpilda savas kompozīcijas.
Akordeona klases skolotāji:
- Agrita Priedniece – nodaļas vadītāja
Akordeona nodaļa Talsu Mūzikas skolā
Reizē ar Talsu MS, sešdesmit gadu jubileju svin arī Akordeona nodaļa, jo tā pastāv kopš skolas dibināšanas. Katru gadu skolu beiguši vidēji divi(2,7) akordeonisti, bet kopējais absolventu skaits ir 146. 24 akoprdeona spēles absolventi izvēlējušies mūziķa profesiju, turpinot izglītību akordeona, mūzikas teorijas, kordiriģēšanas, vokālās un citās specialitātēs.
Grūta un pārbaudījumu pilna bija akordeona spēles apmācības pirmā desmitgade.Trūka gan nošu materiālu, gan instrumentu, kas mūsu platuma grādos bija attīstības stadijā. Nereti tika sadalīts akordeons uz pusēm, lai mācītos atsevišķi labo, tad kreiso roku (pēc Jura Lasenberga atmiņām). Pirmais skolotājs bija Ernests Sūniņš, kurš izglītoja jauno nākamo skolotāju paaudzi, tad Miervaldis Celmiņš un Juris Lasenbergs. Pamazām pilnveidojās materiāli tehniskā bāze, bija pieejami krievu un vācu akordeoni, nošu krājumi, kas nodrošināja mērķtiecīgu akordeona spēles apguvi un koncertdarbību. Akordeona diapazons, tembrālais skanējums, iespējami plašā koncertu darbības sfēra nostiprināja instrumenta popularitāti tautā. Apliecinājums tam bija audzēkņu lielais pieplūdums akordeona specialitātē. Lai noskaidrotu Mūzikas skolu labākos individuālos izpildītājus, viņu profesionālo izaugsmi, ar 1965. gadu tika rīkotas Republikāniskās mūzikas skolu skates – konkursi, kuros ņēma dalību visu bērnu mūzikas skolu jaunie izpildītāji reizi četros gados. Laika gaitā tas kļuva stipri par maz, lai ieintersētu bērnus mācību mērķim un aktivizētu aktīvai darbībai. Ar 1967. gadu iezīmējās jauna, perspektīva disciplīna – ansambļu spēle, kuras pamatlicēji bija Rīgas P.Jurjāna Mūzikas skola (L.Villerušs). Laika gaitā kolektīvā muzicēšana kļuva populāra un izveidojās ar augstu spēles profesionālo līmeni, tikai tam pārsvarā bija nenoteikts darbības laiks un lokāls raksturs. Tas nedeva pilnīgu informācijas apmaiņu starp mūzikas skolām un klausītājiem, kā arī sistemātisku attīstības virzību.
Kolektīvai muzicēšanai Akordeona nodaļā Talsu mūzikas skolā vienmēr ir bijusi svarīga loma, pielietojot to kā vienu no interešu veidošanas iespējām akordeona spēles apguvē. Mācību process notiek divos līmeņos. Pirmajā līmenī darbojas visi audzēkņi, izpildot Akordeona spēles mācību programmas pamatprasības, bet otrajā līmenī – kam ir gribēšana, varēšana un spējas pacelties augstāk, veikt daudz sarežģītākus uzdevumus, būvēt virsvērtības (koncerti, konkursi, festivāli, muzikālās kompozīcijas, dažādu stilu mūzika, vizuālais tēls mūzikā u.t.t.) Otrais līmenis ir tas, kas dara redzamu un atpazīstamu nodaļas darbu, tādēļ tālāk tiks analizēts padarītais.
Pusaudžu vecumam ir raksturīga pašizteiksme, tieksme apzināties sevi sabiedrībā, meklēt saskarsmi ar saviem vienaudžiem, tādēļ skolotāja uzdevums ir veidot pilnvērtīgu vidi pusaudžu produktīvai attīstībai. Šobrīt ir veidota šāda sistēma, taču tādas nebija vēl nesenajā pagātnē. Astoņdesmitajos gados bija jūtams informācijas trūkums par akordeona mūzikas dzīves norisēm, nebija organizēta sistemātiska visas valsts akordeonistu kopdarbība, bija ierobežota mācību procesa konkrēto mērķu apzināšanās (uzstāšanās iespējas, sevis apliecināšana, citu izpildītāju klausīšanās un vērtēšana), valsts individuālo izpildītāju konkursi notika reizi četros gados, bet kolektīvajā muzicēšanā tādi nenotika vispār. Tādēļ 1986.gada 10.maijā Talsos tika organizēts 1.Republikas Mūzikas skolu akordeonistu orķestru festivāls. Šie festivāli tika plānoti kā ikgadējie mūzikas svētki ar augstu profesionālo līmeni un atklātu akordeona mūzikas dzīves aktualitātes. Tie bāzējās uz orķestru muzicēšanu, jo daudzās mūzikas skolās bija spēcīgi kolektīvi ar interesantām programmām un tāds bija arī Talsos. Kā goda viesi tika pieaicināti dažādu vecumu profesionālie izpildītāji, kas sniedz akordeona mūzikas paraugspēli. Koncertfestivālos piedalījās akordeonistu orķestri un solo izpildītāji no visām vadošajām mūzikas skolām: no Limbažiem (vad.V.Ņikandrovs), Ventspils (N.Roldugina), Rīgas-4 (M.Leinvands), Talsiem (I.Plendišķe), Jelgavas
(I.Cvetkova), Rīgas-3 (O.Markulāne), Rīgas P.Jurjāna (V.Matjušenko), Siguldas (M.Namniece), Viļņas B.Dvarionasa (Č.Leonas).Izglītojošs un muzikāli aizraujošs bija goda viesu saraksts: Maskavas Kultūras institūta akordeonistu ansamblis “Kaskāde”(V.Čudina), Kauņas Mākslas darbinieku pedagogu akordeonistu ansamblis (B.Gesaite), Viļņas B.Dvarionas MS pedagogu akordeonistu duets G.Smolskas un V.Petkevičus, Rīgas J.Mediņa mūzikas vidusskolas akordeonistu orķestris (J.Rižovs), Tautas kolektīvs Daugavpils akordeonistu orķestris (V.Hodukins), Daugavpils pedagoģiskā institūta akordeonistu ansamblis (V.Andrejevs), Em.Melngaiļa Liepājas MV akordeonistu orķestris (V.Jeršovs). Šie orķestru koncertfestivāli Talsos notika piecus gadus pēc kārtas (1986. – 1991), tad tos turpināja (reizi divos gados) Limbažu MS kā Baltijas akordeonistu festivālus (1991. – 1995.), tad kā Starptautiskos festivālus, kuru ietvaros notiek solo un ansambļu izpildītāju konkursi, lekcijas, semināri, meistarklases, sniedzot informāciju par aktualitātēm akordeona mūzikas dzīvē. 2015.gada martā notika XIII Starptautiskais festivāls ar ansambļu konkursu. Starp mūzikas skolām audzēkņu atlase notiek trijās konkursu kārtās, bet uz festivālu var pretendēt jebkura vecuma izpildītājs ar interesantu un kvalitatīvu sniegumu.
Talsu koncertfestivālu teorijas, pieredzes un prakses analīze ņemta par pamatu pedagoģes Ināras Plendišķes maģistra darbā “Muzikālo interešu veidošanas iespējas ar kolektīvo muzicēšanu akordeona spēles apguvē” LU Rīga 1997.
Pēc orķestru festivāliem, akordeona nodaļa savu darbību turpināja mazākās izpildītāju vienībās. No 1993.gada (katru otro gadu) Bērnu tiesību aizsardzības dienas ietvaros 1.jūnijā pie Talsu tautas nama notika Akordeona mūzikas svētki,kuros piedalījās Latvijas mūzikas skolu, koledžu un profesionālie izpildītāji. 2001.gadā – sadarbībā ar Talsu mākslas skolu, 2005. g. – sadarbībā ar rajona mākslas skolām, gūstot jaunu 7. festivāla nosaukumu “Bērni, mūzika, māksla” (projekts, lapdarības koncerti).Šajos festivālos piedalījās Limbažu, Siguldas, Rojas,Talsu, Kandavas, Liepājas, Ulbrokas, Rīgas, Dobeles, Bēnes, Valdemārpils, Kuldīgas, Ventspils jaunie izpildītāji kā arī profesionāļi Māris Balaško, Jānis Dūda, Aldis Jurisons, Oļegs Klimovičs, Mūzikas akadēmijas studenti Arturs Noviks, Natālija Meļņikoviča un Jūlija Skipore, Vecumnieku MS pedagogu ansamblis “Oleada”,Siguldas MS instrumentālais kvartets “Bellakords”. Tas bija aizraujošas spēles un vizuālās mākslas kopdarbs pavasarī brīvā dabā. Ļoti izglītojošas mūzikas tēla un valodas atklāsmē veidotās muzikālās kompozīcijas “Saulgrieze” (folklora un tautas mūzika), “Meža stāsts” (verbālais un muzikālais dabas tēlojums), “Vijolīte”(verbālais un klasiskās mūzikas tēlojums), “Vāciskais līdzās” (vācu oriģinālā mūzika akordeonam), “Ciemošanās nošu mājiņās” (džeza skaņdarbi skaņkārtu pakāpēs), “Mākslas tēls mūzikā” (V.Taipa soloprogramma mākslinieces G.Millersones gleznu izstādē, audzēkņu K.Grīnvaldes un V.Taipa solokoncerti, ieraksts un pārraide LNT, uzaicinājums koncertēšanai Amerikā (īstenots 2010.g.Dalasā).
Apmēram ik pa sešiem gadiem veidojas jauni, talantīgi izpildītāji ar kuriem mēs lepojamies: Inese Ozoliņa, Gunita Sakniņa, Ieva Siliņa, Baiba Garance – pirmo festivālu dalībnieces; Dace Šleinere, Santa Jaunvalka, Heino Stobias, Dace Krontāle – kvartets, pirmo muzikālo kompozīciju, laikmetīgās mūzikas veiksmīgie izpildītāji; Iveta Kaspare, Vita Piterāne – veiksmīga koncertdarbība; Liene Svitiņa, Zinta Jansone – Kausa ieguvējas Starptautiskajā ansambļu konkursā Tartu (2001.g.); Kitija Ruža, Evita Upeniece- spilgti izpildītaji; Kristīne Grīnvalde, Vilhelms Taips – spēcigi izpildītāji gan solo, gan duetā, spēja iejusties dažādu stilu un raksturu mūzikā, ļoti plaša un veiksmīga koncertdarbība; Sindija Balode un Miks Vilnis – jaunākie 2015.gada izpildītāji solo, ansamblī, konkursu, festivālu dalībnieki. No 1976.g. akordeona spēli māca prasmīga pedagoģe Agrita Priedniece un no 1977.g. – Ināra Plendišķe, šī raksta autore, Akordeona spēles metodiskās komisijas vadītāja, festivālu un citu pasākumu galvenā organizatore.