Skolas vēsture

Talsu mūzikas skola sāka darbu 1955.gada rudenī direktora Edvīna Dreiblata vadībā. Apmēram 60 audzēkņi uzsāka mācības klavieru, vijoles, akordeona un flautas klasē. Ar viņiem strādāja pedagogi: Lauma Paeglīte, Pārsla Mediņa, Ernests Sūniņš, Astrīda Dreiblate un Zigfrīds Zvagulis, kā arī Edvīns Dreiblats. Mūzikas skolai vēl nebija pašai savu telpu, tāpēc mācības notika dažādās vietās: kultūras nama trešajā stāvā un 2.astoņgadīgajā skolā. Vēlāk dažas klases tika ierādītas arī tagadējās mūzikas skolas otrajā stāvā, kas tolaik piederēja kultūras namam. Klašu telpas bija neizbūvētas, aukstas un skaņas caurlaidīgas.

No 1958. līdz 1964.gadam mūzikas skolas direktora pienākumus veica Armands Kļaviņš. Audzēkņu skaits bija nedaudz palielinājies, paplašinājās pūšaminstrumentu klase, skolā darbojās koris un orķestris. Mūzikas skolā bija izveidojušās jau zināmas tradīcijas: notika regulāri audzēkņu vakari, koncerti un konkursi, tika aicināti viesmākslinieki. Klavieru pedagoga Tālivalža Dubava rosināti, tika rīkoti tematiski mūzikas vakari, kuros piedalījās kā audzēkņi, tā pedagogi. Šajos vakaros atskaņojumu piedzīvoja P.Čaikovska klavierdarbu cikli “Bērnu albūms” un “Gadalaiki”, kā arī R.Šūmaņa miniatūru cikls “Tauriņi”. Notika arī komponista Arvīda Žilinska mūzikas vakars ar paša komponista piedalīšanos, skolā viesojās pianiste Ilze Graubiņa, čellists Māris Villerušs un citi mākslinieki. Audzēkņi uzstājās gan savās mājās, gan devās koncertēt uz Tukumu, Jelgavu, Ventspili.

Direktores Pārslas Mediņas laikā (no 1964. līdz 1978.gadam) skola beidzot ieguva pastāvīgu mājvietu Lielajā ielā 19/21. Diezgan būtiski bija nomainījies pedagogu sastāvs, kaut arī daudzi pedagogi strādāja pavisam neilgu laiku. Plašumā vērsās koncertdarbība. Audzēkņi uzstājās daudzās rajona skolās, notika arī kopīgi koncerti ar Tukuma, Ventspils, Jelgavas un citu mūzikas skolu audzēkņiem. Šiem koncertiem gatavojās īpaši rūpīgi.

Arvien biežāk Talsu mūzikas skolas vārds ieskanējās dažādos konkursos un citos republikas pasākumos, kuros audzēkņi guva vērā ņemamus panākumus. Daudzi audzēkņi, pabeiguši mūzikas skolu, izvēlējās turpināt izglītību dažādās mūzikas vidusskolās.

Aktīvi tika izvērsts arī pedagoģiski metodiskais darbs: rūpīgi tika analizētas atklātās stundas, audzēkņu vakari, pedagogi devās pieredzes apmaiņā uz dažādām skolām, piemēram uz Maskavas apgabala Elektrostaļu.

Divdesmit sešus gadus (no 1978. līdz 2004. gadam) Talsu mūzikas skolu vadīja Alberts Pavlovskis. A.Pavlovska vadībā skolā kapitāli izremontētas klases, sagādāti jauni instrumenti un skaņu aparatūra, divkārt palielinājies audzēkņu un pedagogu skaits, iegūtas arī jaunas telpas Lielajā ielā 2. Viena pēc otras darbu sāka Talsu mūzikas skolas filiāles Dundagā (1988), Sabilē (1991) un Kolkā (1993), kas nu jau darbojas kā patstāvīgas skolas.

Astoņdesmitajos gados Talsu rajonā ar lielu vērienu tika rīkotas Mākslas un mūzikas dienas, kurās piedalījās komponisti Romualds Kalsons, Jānis Porietis un Edmunds Goldšteins, regulāri notika arī K.Amendas un L.Bēthovena draudzībai veltīti pasākumi. Piecus gadus pēc kārtas (1986-1990) Ināras Plendišķes organizēti Talsos norisinājās akordeona orķestru festivāli, kuros piedalījās ne vien labākie republikas akordeonisti, bet arī viesi no dažādām Krievijas un Lietuvas pilsētām. Īpaša vieta skolas vēsturē ir Jāņa Osīša vadītajam mūzikas skolas diksilenda ansamblim “Talsu sprīdīši”, kas, izpelnoties klausītāju nedalītu sajūsmu un apbrīnu, mūzikas skolas un Talsu pilsētas vārdu iznesa tālu pasaulē.

Raitis Rērihs ir skolas direktors kopš 2005.gada. Šajā laikā K.Amendas un L.Bēthovena draudzībai veltītie pasākumi izauguši līdz starptautiski atpazīstamiem K.F.Amendas mūzikas svētkiem, par tradicionālu kļuvis konkurss Kurzemes novada mūzikas skolu pūšamo un sitamo instrumentu ansambļiem “Pūš’pa deviņ’”. Skola ir viens no Talsu Starptautiskā bērnu un jauniešu akadēmiskās dziedāšanas un vokālo ansambļu konkursa rīkotājiem. Pēdējos gados skolai ievērojami uzlabota materiāli tehniskā bāze un no 2014.gada beidzot skola darbojas jaunuzceltā ēkā “zem viena jumta” tās vēsturiskajā adresē Lielajā ielā 19/21. Mācības tagad notiek jaunās, skaistās un modernās telpās. Klasēs ir mūsdienīgs tehniskais aprīkojums, kas mācību procesā ļauj izmantot mūsdienām atbilstošas mācību metodes, paver iespējas rīkot pedagogu tālākizglītības kursus un meistarklases.

Arī šodien auzdēkņi, tāpat kā visā skolas pastāvēšanas vēsturē, ar labiem panākumiem piedalās dažādos konkursos un aktīvi iesaistās novada kultūras dzīves norisēs. Pilsētas un novada koncertdzīve nav iedomājama bez Talsu Mūzikas skolas pedagogu līdzdalības. Starp viņiem ir amatiermākslas kolektīvu vadītāji, komponisti un aranžētāji, koncertmeistari un izpildītāji, mācību grāmatu sastādītāji un pasākumu organizētāji.

Skolā audzēkņi kopā ar skolotājiem apgūst ne tikai zināšanas un prasmes, bet arī lielisku koncertēšanas praksi.

Talsu Mūzikas skolas absolventu vidū ir Latvijā un ārvalstīs pazīstami mūziķi, izpildītāji un komponisti gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas žanrā.

Pēdējo gadu laikā Talsu pilsētas seja ir neiedomājami mainījusies. Katra diena ienes tajā kādu jaunu niansi, padarot pilsētu arvien skaistāku un krāsaināku. Apkārtējiem namiem ne reizi vien nomainītas izkārtnes, bet ikviens talsinieks zina – ēka Lielajā ielā 19/21 ir Talsu Mūzikas skola. Dažreiz no tās brāzmo vareni klavieru akordi, citreiz logus tricina lielāku un mazāku tauru skaņas, bet vēl citu reizi garāmgājējiem liek ieklausīties daudzbalsīgs koris.